Vadošie arhitekti, mediji, nozares eksperti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji aicina iedzīvotājus iesaistīties Rīgas vēsturiskā centra (RVC) teritorijas plānojuma grozījumu publiskajā apspriešanā, kas sākās 26. jūnijā. Kaut arī ekspertiem ir dažādi redzējumi par RVC attīstību, viņi ir vienisprātis, ka primāri plānam ir jāvairo sabiedriskais labums un jāceļ cilvēka dzīves kvalitāte. Gandrīz visi dalībnieki kā svarīgāko nosacījumu efektīvam ilgtermiņa Rīgas plānošanas darbam minēja arī mediju lomu grozījumu skaidrošanā un sabiedrības aktīvu iesaisti kopīgas vides veidošanā.

Latvijas Arhitektu savienības un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāju rīkotajā diskusijā eksperti vērtēja līdzšinējo RVC plānu, daļu paredzētos grozījumus un to ietekmi un pilsētas attīstību ilgtermiņā. Katrs arī izcēla vienu lietu, kuru viņi noteikti vēlētos redzēt RVC teritorijas plānojumā. Ar diskusijas dalībnieku komentāriem varat iepazīties zemāk:

Andris Kronbergs, biroja ARHIS arhitekts: „RVC plānojuma grozījumos es gribētu redzēt skaidru vīziju par to, kā plānojums vairo sabiedriskā labuma vērtības. Piemēram, attīstības vīziju Rīgas ūdensmalām, publiskajām telpām, sabiedriskajām – pilsoņiem vajadzīgajām un kultūras ēkām. Plānam, kas veidots no iedzīvotāju maksātiem nodokļiem ir jāatbild uz sabiedrības kopējām vajadzībām. Neatkarīgi no tā, cik aktīvi sabiedrība piedalās pilsētas attīstībā, tai ir tiesības gūt labumu no šī plāna un tā grozījumiem.”

„Sabiedrība ir indivīdu kopums, un attiecīgi, ja netiks dota iespēja katram individuālam subjektam īstenot viņa ieceres par kaut kādiem ekonomiski pamatotiem mehānismiem, tad sabiedrība nekad neko neiegūs,” uzsvēra Jānis Krastiņš, APF RTU profesors. “Rīgas vēsturiskajam centram ir ļoti konkrētas teritorijas robežas – robežas, kas neļauj tālāko integrāciju pilsētas kopainā. Es vēlētos redzēt plašākas iespējas šo robežu nojaukšanai un iespējas jaunu ideju attīstībai, kā vislabāk organiski integrēt kultūrvēsturisko pilsētas mantojumu kopējā pilsētas attīstībā.”

“Veidojot RVC plānu ir jābalstās uz starptautisko pieredzi. To veido četri pamata instrumenti: zemes lietošanas veids, nodokļi, pašvaldības budžets un pašvaldības īpašuma zeme. Šo visu saslēdzot vienotā sistēmā rodas iespējas izdarīt vairāk attīstības labā – ilgtermiņā izdevīgāks zemes pielietojums, nodokļu atlaides pilsētas iedzīvotājiem un citi izdevīgi un pārdomāti risinājumi,” komentē Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs. “Šībrīža plānošanas metode ietver zīmējumus un konkrētu noteikumu izstrādi. Savukārt 1995. gadā izstrādātais RVC attīstības plāns bija tuvāks tieši manis minētajai starptautiskā piemēra metodei, kur uzsvars bija uz Rīgas pašvaldību kā saslēdzošo punktu, kas norāda atbildības un pienākumus.”

Neils Balgalis, SIA grupa93 vadītājs: „Teritoriju, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā no RTU mācību korpusiem līdz Torņakalnam, un kurā tiks uzcelts jaunais dabaszinātņu fakultāšu kopums, es vēlētos redzēt iezīmētu plānā kā Rīgas zinātnes, izglītības un uzņēmējdarbības teritoriju. Lai šī teritorija kļūtu par Rīgas konkurētspējas spēku un dzinēju, un vietu, kurā ir iespējams fiziskiem līdzekļiem realizēt un atrisināt Latvijas galveno ekonomikas problēmu – zinātnes, izglītības un uzņēmējdarbības nesaskaršanos. Iespējams, jauna administratīvā centra vietā mums jābūvē jauns akadēmiskais centrs?”

„Ļoti svarīgi būtu atrast iespējas kā realizēt kvalitatīvus publiskās ārtelpas objektus. Es personīgi uzskatu, ka mums tikpat kā nav nevienas normālas, ļoti kvalitatīvas publiskās ārtelpas vai gājēju ielas Rīgā, un politiku realizēšanas mehānismā pietrūkst konkrētākas atbildību sadales, lai paredzētu integrētu un skaidru vīziju par tālāko attīstību,” komentē Aigars Kušķis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas vadītāja vietnieks. “Rīgā arī klusām un nemanāmi iznīkst apstādījumi, kurus nav iespējams atjaunot. Iemesls – mēs esam ķīlnieki normatīviem, inženieriem un inženieru komunikāciju dienestu prasībām. Faktiski, jebkuru brīvo telpu šobrīd aizpilda ar esošiem projektējumiem, ar perspektīviem kabeļiem un caurulēm.”

Egons Bērziņš, RTU APF praktiskais docents: „RVC attīstības plāns un tā grozījumi nedrīkst palikt tikai uz papīra. Turklāt plānam ir jābūt ar lielāku uzticības kredītu iestādēm, kas realizēs plānā noteiktos uzstādījumus. Jāpārliecinās, ka uzstādījumi ir skaidri un saprotami arī, piemēram, būvniekiem, kurus var uzskatīt par vienu no gala posmiem šī plāna efektīvai izpildei.”

Pēteris Blūms, biroja Konvents arhitekts: „Es gribētu redzēt cerību pilsētas iedzīvotājiem un tiem, kas interesējas par plānu. Cerību par to, kādā veidā var izdzīvot Rīgas koka mājas. Šobrīd to izdzīvošana ir izņēmuma gadījumi, kam nav ekonomiskā mehānisma un nekāda sakara ar plānojumu.”

 

Diskusija notika cikla „Nākotnes Rīga jau top!” ietvaros, ko šī gada aprīlī aizsāka Latvijas Arhitektu savienība un dzīvojamā nama FUTURIS attīstītāji. Diskusiju mērķi ir, uzrunājot sabiedrību, nozares profesionāļus un valsts amatpersonas, veicināt sarunas par arhitektūras nozīmi un lomu teritoriju un pilsētu attīstībā, kā arī sekmēt ar iedzīvotāju vajadzībām saskanīgas un ilgtspējības principiem atbilstošas pilsētvides veidošanu. 2012. gadā kopumā plānotas piecas diskusijas, katru veltot noteiktai tematikai un tās galvenajiem problēmjautājumiem.

 

Informācijai: www.futuris.lv un www.latarh.lv.

 

Par Latvijas Arhitektu savienību (LAS)
Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir nevalstiska profesionāla arhitektu organizācija ar aptuveni 500 biedriem – Latvijas arhitektiem, kā arī latviešu izcelsmes arhitektiem, kas strādā dažādās pasaules valstīs. Kopš organizācijas izveides 1924.gadā LAS statuss un nosaukums ir mainīts divas reizes atbilstoši valsts iekārtas izmaiņām. LAS mītnes vieta ir Rīgā, Torņa ielā 11. Plašāk - www.latarh.lv.

Par FUTURIS
FUTURIS ir jaunākās paaudzes dzīvojamais nams Rīgas jūgendstila kvartālā, Antonijas ielā 16a. Šo premium klases septiņu stāvu ēku nozares eksperti - tās būvniecībā izmantoto materiālu un risinājumu dēļ - nodēvējuši par ilgtspējīgas būves paraugu. Tirdzniecībā pieejami 60 dzīvokļi ar kopējo platību 45 līdz 145 m2, savukārt nama pievienotā vērtība ir terases augšējos stāvos un iekšpagalms ar privāto dārzu pirmo stāvu iedzīvotājiem. FUTURIS noslēdz septiņus gadus ilgušo kvartāla rekonstrukciju starp Dzirnavu, Antonijas un Zaļo ielu, kurā tā attīstītājs SIA Larix Property investējis aptuveni 20 miljonus latu. FUTURIS projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Plašāk - www.futuris.lv.